1812. gadā franči nometušies gan pašā Altenē, gan Altenes apkārtnē. Tanī pakalnā, augšpus Altenes, auguši skaisti ozoli; tos apcirtuši nometnes uguns kuram. Daugavas otrā malā, Vidzemes krastā, stāvējuši kazaki par sargiem. Te naktī viens kazaks, zirgā sēdēdams, peld Daugavai pāri, samizo franču priekšpulku, vēl uzbrūk pašai franču nometnei. Gan izcēlies troksnis, bet sirdīgais kazaks, labu tiesu ienaidnieku nogalinājis, licies atpakaļ, pārpeldēdams atkal upi. Lai gan šāvieni to pavadījuši, bet ievainot neievainojuši vis šo.