Viens puika ganījis govis saleniekos. Vakarā pāndzinis, iegājis istabā - neviena neatradis; bet uz beņķa bijis atstāts gabaliņš siļķes un maizes. Noēdis to un patlaban gribējis iet atkal laukā, te ieraudzījis 5 vīrus nākam. Ko nu? Pasprucis turpat krāsns apakšā un apsedzies ar lupatām. (Toreiz krāsnis celtas uz mūra kājām.) Vīri ienākuši, apskatījušies, tad atkal izgājuši un nu ienesuši sviestu, gaļu, maizi un ēduši. Tie bijuši franči (kaŗa vīri). Bet citi ļaudis bija aizbēguši uz Babītes ezeru un tur uz plostiem biezās niedrēs noslēpušies no frančiem. Tomēr franči šos taču tur apmanījuši un sākuši šaut: bijis jānāk no niedrēm ārā. Otrā vakarā puikas saimnieks ar ļaudim pārnākuši un izstāstījuši, kā viņi no frančiem bēguši.