Vysu zemi ir puorkaruojis Napoleons. Jis iztaisīja daudzi kara ceļu. Vīns taids kara ceļš beja nu Bolvim uz Nagļim par Pērdejas upi, uz Jureišim un tuoluok uz Bieržim. Kur tagad ir pūrs nu Nagļu leidz Jureišim, tur seņuok beja kara celš un karaveiru nūmetne. Pūra vydā ir radzams okas sykrums un par vysu pūru stīpas paaugstynuojums. Pi Jureišim, Rūzinīku kalniņā, kur ir kara kopi, vēļ naseņ varēja atrast perlītes, ar kurom franču oficeri rūtuoja sovus uzvalkus. Te seņuok ir bejuši brīsmīgi bīzi meži. Vysur karaveirim vajadzēja leist kūkus un taisīt ceļus, pa kurim varātu puorīt. Agruok karuoja na tai, kai tagad, un naprota taisīt tai tyltus, kai myusu dīnuos. Kad guoja franču karaspākš, jī daguoja pi dziļuos Pērdejas upes un navarēja tikt puori. Tod vīns karaspāka vodūns izdevja pavēli, lai vysi karaveiri pīsmeļ pa cepurei smiļšu un saber upē. Kad vysi sabēŗa, tod iznuocja treis ass plots ceļš par Pērdejas upi, pa kuru puorguoja vyss franču karaspāks. Tagad sausuokuos vosoruos pi Nagļim var puorbraukt pa tū ceļu; bet kai tikai pasasvīssi suoņim, tai i dybynā, jo Pērdejas upe ir cīši dziļa.

P i e z ī m e. Uzrakstītāja še vēl piezīmē, ka teicējam par to esot stāstījis viens vairāk kā 100 gadu vecs vecis, kas Pats toreiz šos frančus esot redzējis. P. Š.