Tas bija gadu 80 atpakaļ, kad ienaidnieki Kurzemē ieplūduši. Viens franču pulks palicis Ēdoles pagastā, kamēr krievi sākuši viņus dzenāt un beidzot izkāvuši. Bet vienam, kam bijuši dzelzs vārdi, krievi nevarējuši pietikt: tas trakojis, dedzinājis, laupījis, kāvis, kas tikai pretī nācis. Viss apgabals no viņa bijies. Kāds zemnieciņš nu apņēmies zemi no šā briesmīgā cilvēka atpestīt. Ar lodi tam pietikt nebija iespējams, tādēļ zemnieciņš nodomāja pa citu ceļu ar viņu galā tikt. Kad bija izklaušinājis, kur tas mēdz pieturēties, tad zemnieciņš, savu āvu asu iztrinis, pa Alsungas ceļu devās uz tiltu pie Tiltarāju mājām un palīda zem tā tilta. Pēc laiciņa arī francūzis ieradās un, ar muguru pret lēnēm atspiedies, sāka svārstīties. Te tikko bija vairāk atliecies, zemnieks cērt tam ar āvu pa rīkli un francūzis mežā. Tur vēl ilgi buldurējis, no kam mežs pa Trumpienu mežu un tilts par franču tiltu nosaukts.