Mēra laikos mēris izmeties gan par dzijas kamoliņu, gan par bantīti, gan par kādu citu lietu. Kurš nu to paņēmis jeb aizkāris, tas saslimis un nomiris. Viena sieva reiz gājusi uz aku pēc ūdens un notrūcis kāsītis no nestavām. Pie akas gadījies kāds lūciņš, kuŗu tā paņēmusi, lai piesietu kāsīti. Bet tas lūciņš bijis mēris. Viņa tūliņ saslimusi un nomirusi.

Mēŗa laikos jaunavas apģērbušas savas labākās drēbes un apgulušās pie pašu izrakta kapa, lai glīši tiktu apraktas.