Beļava ir muiža Lejas - draudzē, Gulbenē. No šejienes esot bijis tas milzu vīrs, par ko pie apkārtējiem ļaudim ir šāds nostāsts. Laikam nav vēl visai ilgi atpakaļ, ka še dzīvojis viens ieslavēts stiprs vīrs. Viņam bijušas tā sauktās lauvu ribas, t. i. tādas ribas, kas bijušas vienā gabalā pār krūtim, bez kāda savienojuma ar priekšējo krūšu kaulu. Šis minētais vīrs bijis aizgājis uz Rīgu darbā. Te gadījies, ka no svešām zemēm atbraucis Rīgā viens stiprinieks, kas uzaicinājis :kādu no ļaudim ar sevi cīnīties, pie kam noteicis trīs dienu laiku un izsolījis simtu rubļu lielu maksu. Pirmās dienās nav radies neviens pretinieks. Beļavietis aizgājis pie skrodeŗa un pastellējis it ciešas drēbes. Apģērbis šās drēbes, viņš trešā dienā devies uz cirku un pieteicies pie sacīkstes. Iesākusies spēkošanās. Stiprinieks svaidījis no iesākuma beļavieti kā spalvu, bet nosviest zemē nekā nevarējis, jo drēbes tam bijušas stingri pie miesas klāt, tā kā nekur nevarējis šis aizņemt. Beļavietis teicis, saņemšoties abi rokās un tad iešot lauzties. Stiprinieks bijis ar mieru. Tikko beļavietis saņēmis stiprinieku un spiedis pie savām krūtim ar lauvas ribām, tā tas uz reizi bijis uz diviem gabaliem pārlauzts, un bijis tūlīt pagalam. Ļaudis sākuši skaņi kliegt: «Rīga uzvarējusi, Rīga uzvarējusi! » Beļavietis gan arī laikam dabūjis apsolīto godalgu no cirkus saimnieka. Te arī ieradies pie uzvarētāja viens dakteris, kas viņam devis piecdesmit rubļu naudas, lai atļaujot šā miesas sastāvu izpētīt, pie kam tas atradis, ka šim ribas kā stīpas stiepušās vispāri krūtim.