1857. gadā Rīgā vienam oficiera kandidātam Āboliņam, kas pats man nesen to stāstīja, izzagta nauda, 475 rubļi sudraba. Viņš domājis, ka naudu būšot izņēmis viņa paša draugs, viens aficieris, kas arvien pie viņa nācis, sūdzējis priekšniekam, lai to izmeklētu, bet nekas nav atrasts. Citi viņa draugi, viņam nezinot, gribējuši zagli uzzīlēt ar krusta atslēgu (kurai ir krusts zobos). Ielikuši atslēgu vienā grāmatā, tā kā tik atslēgas riņķa gals palicis ārā. Viens nu pielicis vidus pirkstu pie riņķa malas un saucis visādu cilvēku vārdus, kas varētu būt vainīgi. Kā nu pieminējis šā paša oficieŗa vārdu, tā atslēga pagriezusies. Nu bija zināms, kas naudu ņēmis, bet kandidāts zīlēšanai neticējis. Priekšnieki tomēr likuši vēl reiz izmeklēt apvainojamo draugu, bet atkal nekā neatraduši. Viens izmeklētājs beidzot sācis šķirstīt un kratīt vienu grāmatu, kas pie izmeklējamā stāvējusi uz galda, bet nekas nekrīt ārā. Tomēr viņš pamana, ka apliktais papīris ir kā par biezu, plēš to nost, un raug', visa nauda izkrīt uz galda.