Reiz vīri braukuši ar liniem uz Valku. Ceļā bijis jābrauc pār Sedas tiltu pie Vārnu kroga. Uz tilta braucējiem priekšā nostājies gluži kails vīrietis un teicis, lai atpakaļ braucot, atvedot viņam kreklu. Pēc tam pazudis. Vīri aizbraukuši uz Valku, pārdevuši linus, nopirkuši kā vajadzējis un joku pēc nopirkuši arī kreklu. Atpakaļ braucot,pie tilta svešais prasījis kreklu. Šie arī iedevuši. Tad svešais teicis:« Tas labi, ka esat atveduši kreklu, bet nu nāciet man līdz, es jums kaut ko rādīšu.» Vīri gājuši. Svešais viņus ievedis mežā un rādijis uz trīs akmeņiem, likdams tos apvelt. Vīri. vienu akmeni apvēluši, ieraudzījuši zem tā labības graudus. Svešais paskaidrojis, ka tas rādot nākamībā bagātus gadus. Vīri apvēluši otru akmeni Zem tā atraduši tukšas vārpas. Tas nozīmējot badu teicis svešais. Vīri vēl apvēluši trešo akmeni un zem tā atraduši asinis. Svešais teicis, ka tas rādot karu. Pēc tam svešais pats pazudis.

P i e z ī m e. Šī vecā teika bija sevišķi atdzīvojusies pirmajos gados pēc kaŗa un tika daudzināta pat kā patiesīgs notikums. Man tādus variantus ir vēl piesūtījuši A. Mednis no Limbažiem, E.Unbedakts no Talsiem un A. Ritenis no Nīcas (2 var.). P. Š.