Tai apgabalā, kur tagad atrodas Babītes ezers, senāk bijuši tīrumi ar mājām. Reiz ļaudis dzirdējuši, ka gaisā kas krācot. Tai pašā laikā viena sieva ar savu bērnu bijusi izgājusi ārā. Bērns teicis: «Babīt, Babīt!» Ar to vārdu bērns bijis uzminējis nākoša ezera nosaukumu, tūliņ šņākdams nogāzies liels ūdens blāķis zemē un tā radies Babītes ezers.

P i e z ī m e. Tās ir visparastākās ezeru teikas, kur pa gaisu ejošais ezers nokrīt zemē, kad viņa vārds tiek uzminēts. Tādu teiku ir uzrakstījusi A. Miglava Rīgā par Burtnieka ezeru. To pašu raksta A. Kalniņa par Lutrinieku Veiķa ezeru. J. Simenovs no Doles ir tādu teiku piesūtījis Brīvzemnieka «Sborņikam» (LP, VII, I, 1297, 8) par Plaužu ezeru starp Jaun-Ķeipenes un Lakstenes muižu ceļā uz Lubānu. Dāvids no Bikseres ir uzrakstījis tādu teiku par turienes Ižu ezeru (VII, I, 1299, 3). «Balsī» (1879. g. nr. 80. VII, I, 1300, 5) tāda teika ir ievietota par Lisa jeb Sudala ezeru pie Beļavas pilskalna. Lāsu Jūlius Tirzā (VII, I, 1303, 14) stāsta tādu teiku par Uķu ezeru. A. Vaskis no Tukuma ir man tādas piesūtījis par Sivēna ezeru pie Tukuma un par Kaņieŗa ezeru (pie Ķemeŗiem). Tāda pati ir Kleinhofu Friča teika no Naudītes par īles Spārnu ezeru (Jkr. IV, VII, I, 1304, 15), Rītiķa teika no Džūkstes par Elkus ezeru (VII, I, 1302, 10) un K. Ķuža teika no Blīdenes par Gauras jeb Gauratas ezeru (VII, I, 1303, 12). P. Š.