Tur, kur tagad Babītes ezers, senos gados ganījusi viena sieviņa, Babīte, govis. Ne visai liels mākonis esot savilcies taisni uz ganāmā pulka un šaušalīgi šalcis. Babīte, neko ļaunu nedomādama, dziedājusi: «Ej, mākonīt, kur iedams; nāc pie manis ciemoties!» Mākonītis paklausījis Babītes lūgumu un kŗākdam&127; nogāzies zemē par ezeru. Ļaudis iesaukuši to par Babītes ezeru.

P i e z ī m e. Nevaram īsti uzticēties Cenas Juŗa teikai no Saleniekiem. kur kāda veca saimniece, Baba, ziedojusi Pērkonam pa jēram, bet reiz Pērkons, « pārģērbies par nabagu» atnācis pie Babas, bet viņa to rupji uzņēmusi, par ko Pērkons viņu noslīcinājis» (VII. I, 1291; 2). P. Š.