12. Dotes Siļķu bedre. J ē k a b s P r i e d e D o l ē. LP, VII, II, 77, 4. Netālu no Doles pagasta skolas ir paprāva, apaļa ieleja kalna vidū. ieleja ir četrstūraina (ap 3 asi gaŗumā) grava jeb bezdibens ar tumši iedzeltenu ūdeni. Ja gravā grūž koku dibenā - cietu pamatu nesakacēsi Šo ieleju sauc par Siļķu ieleju jab Siļķu bedri. Senāk visa šī ieleja esot bijusi pilna ūdens un tā stāvējusi sakarā ar jūru; bet ap to vietu, kur tagad Siļķu bedre, ūdens esot riņķī vien griezies. Kuģi un laivas še tad no jūŗas iegriezušies pa Kazpurva ceļu (toreiz Kazpurva ūdens šaurumu) un apstājušies tagadējā Siļķu ielejā. Bet vienreiz viena liellaiva, ar siļķēm ienākdama, esot ierauta šai ūdens virpulī un nogrimusi. No tam tad šis nosaukums Siļķu ieleja cēlies.