Ezeri.
14. Idrolis. P. Šmits no daudz stāstītājiem Raunā.
Senos laikos Idroļa ezers atradies Raunas Kaķīša mājas Aklā ezera vietā. Reiz viena sieviete mazgājusi tai ezerā bērna netīrās drēbes, kādēļ ezers saskaities, pacēlies gaisā un aizgājis uz tagadējo ezera vietu. Tur tai laikā gani ganījuši lopus, kad uzreiz pie debesim parādījies liels tumšs mākonis un saucis: «Gani, bēgat, Idrolis nāk!» Gani arī tūliņ aizdzinuši lopus, tikai divi āži palikuši lejā badoties. Tad nokritis ezers zemē nu izdalījies divās daļās, kur āži badījušies, tur palikusi zeme starpā. To zemes šaurumu, kas šķir abus ezerus, sauc vēl tagad par āža muguru. Reiz viens zvejnieks noķēris Idroļa ezerā lielu līdaku un piesējis to ar prievītu pie kūjiņas, bet līdaka norāvusies. Pēc kāda laika tā līdaka ar visu prievītu izzvejota Strantes ezerā.
Tāpat Baltvilka mājas Bezdibenā reiz viens zvejotājs noķēris vienu lielu zivi un piesējis to valdziņā. Zivs norāvusies un vēlāk ar visu valdziņu atkal izzvejota Idroļa ezerā.
P i e z ī m e 1. Idroļa ezers atrodas Raunas pagastā, senākā Lisas pagasta robežās. Ezeram blakus tā sauktais Ezerkalns ir laikam seno sāmu pilskalns. Turpat tuvurnā ir arī sāmu akmeņu kapenes. Varbūt tādēļ par šo ezeriņu uzglabājušās minētās teikas. P. Š.
P i e z ī m e 2. Ir vairāk teiku, kur ezers aizbēg, tādēļ ka tur mazgā bērna netīrumus. Pie Lugažu pils Lielās muižas atrodas liels purvs, ko sauc par Ķeizara purvu, bet tur agrāki bijis Ķeizara ezers. Tur mazgāti bērna netīrumi, kādēļ ezers aizbēdzis un nometies par Vircjerva ezeru igauņu zemē (VII, I, 1294, 5). Tāda paša iemesla dēļ aizbēdzis Kr. Bērznieku Tinku Velna bedres ezers (VII, I, 1306, 4). To pašu vēl stāsta par Jodēnu ezeru pie Dobeles (VII, I, 1306, 2). Tāpat ir daudz teiku, ka no skrējošā ezera nāk ļaudim brīdinājums. Tādas teikas stāsta par Bērzaunes ezeru (Krogzemju Mikus Lielvārdē, V, 389, 179), par Rustigas ezeru Straupes draudzē (Strautiņš, VII, I, 1301, 7), par Griežu ezeru, kas agrāk atradies Čuču muižas lejā (A. Bīlenšteina kr. no Bērzmuižas, VI, 211, 24), par Sepenu ezeru (Brivzemnieka .« Sborņik» , VII, I, 1290, 1), un beidzot par Kudliņu ezeru (starp Lodes un Bānūžu muižu) un Bērzaunes ezeru (Līze Bērziņa, VI, 213, 30). P.Š.