Pepīšu ezerā mājojis kungs, kas savu naudu iebēris podā un noglabājis Nabagu kalniņā. Katru dienu uz šo kalniņu nākuši nabagi un pulcējušies ap podu. Bet kad viņi gribējuši ņemt naudu, piepēži ieradies īpašnieks un aizliedzis ņemt, jo visi nabagi nebijuši vienprātīgi. Beidzot kungs podu noracis nezināmā vietā uz kalniņa un teicis: «Kurš šo podu atradīs, tam tas piederēs.»

Bet pats nogremdējies ezerā, un no tā laika vairs neparādījies Tādēļ arī nabagi bieži noiet uz kalniņa, un saulē sildīdamies vēro vietu, kur pods norakts.

P i e z ī m e. Drusku līdzīgu teiku stāsta par Karietes ezeru, kas atrodas kādā silā netālu no Jumurdas muižas, pie Vecpiebalgas lielceļa, uz Piebalgu braucot pa kreisai rokai. Divas muižnieces, kas bijušas raganas, bieži braukājušas pa naktim, bet reiz kučieris tās iedzinis ar visu karieti minētā ezerā. To karieti vēl tagad ezerā varot redzēt («Balss» , 1881. g. nr. 7). P. Š.