Viens vīrs paņēmis gaŗu diegu, iesējis akmeni galā un gribējis Pakulu ezeru izmērīt, cik dziļš būs. Bet diegs izbeidzies un dibenu nevarējis atrast. Vilcis diegu atpakaļ, bet nu manījis, ka akmens palicis arvienu smagāks un smagāks. Izvilcis visu - are: diega galā liels asaris piekodies. Nesis asari mājā. Bet tur pie Pakulu ezera bijušas dzirnavas, kur šis pats vīrs tai laikā dzīvojis. Te naktī pats dzirnavnieks dzird, ka pa slūžām briesmīgi plēšas un kliedz: «Deglais, deglais! Mans deglais veprīti!» Dzirnavnieks sacēlis visus puišus un gribējis kliedzēju aiztriekt, bet nekā: bļāvis arvienu. Beidzot ieskatījies labi - vai re: liela zivs turpat plosīt plosās un grib vai visu dambi nojaukt. Nebijis citādi līdzams: palaiduši asari atpakaļ un tad dabūjuši mieru.