Tanī vietā, kur tagad atrodas Ušuru ezers, senāk tikai pļava bijusi. Pļavā esot bijis sagruvis kaļķu ceplis, kuŗā dzivojis milzis. Milzi saukuši par Ušuru. Apkārtējiem iedzīvotājiem milzis darījis daudz nepatikšanu: laupījis zirgus, govis, teļus, aitas un pat cilvēkus nesaudzējis. Visi baidījušies iet gar kaļķu cepli.

Reiz gar cepli gadījies iet vienam stipram vīram, kas bijis burvis. No cepļa tam pretī iznācis milzis. Vīrs pa gabalu aplūkojis milzi, apvilcis sev apkārt riņķi, nomurminājis dažus nesaprotamus vārdus un tad gājis milzim virsū un uzaicinājis to cīkstēties. Milzis teicis: «Vai tu vari manu vienu roku pacelt, ka gribi ar mani cīkstēties?» - «Netik vien tavu roku, bet arī tevi pašu,» atteicis vīrs. Iesākusies cīņa. Vīrs pacēlis milzi un ar tādu sparu sviedis to zemē, ka ūdens izsities gaisā, appludinājis visu pļavu un pārvērtis to par ezeru. Ļaudis ezeru nosaukuši milža vārdā par Ušuru ezeru.