Skaistkalnes Baltezerā reiz ūdens stāvējis gluži mierā. Bet vienu dienu ap pusdienas laiku viens gans novērojis: no krūmiem atlaidies tāds savāds putniņš. Vispirms nometies uz egles zara bet pēc tam ielaidies kā akmens Baltezerā. No tā brīža ūdens vienmēr viļņojas. Laiks var būt cik rāms būdams, ezers viļņo ir dienu, ir nakti. Tā stāsta, ka tas putniņš esot bijis velns; viņš tāpēc laidies ezerā, lai tur noslīcinātu kādu cilvēku, jo ezerā neviens neesot noslīcis. Ūdens tāpēc viļņojot, ka velns skraidot pa ezeru no vienas malas uz otru skatīties, vai nav izdevība no slīcināt kādu cilvēku. Viņam skraidot saceļoties viļņi.