Augšzemē pie Elkšņu muižas atrodas tā sauktais Dumbļa ezers, kas jau pa daļai aizaudzis. Labi attālu no šī ezera ir plašais Saukas ezers, kas ļoti bagāts ar ūdeni. Saukas ezers ar Dumbli sākuši savā starpā lielīties, ka vienam esot vairāk ūdens nekā otram. Dumblis sacījis, ka viņš esot daudz platāks un lielāks, nekā Saukas ezers, tādēļ viņam esot vairāk ūdens. Saukas ezers atkal lielījies, ka viņš esot daudz dziļāks par Dumbli, tādēļ ūdens gan viņam būšot vairāk. Kam nu īsteni taisnība, to nezinājuši. Pēdīgi noderējuši tā: abu ūdens jāizmērī, un kuŗam būs mazāk ūdens, tam jāpaliek aklam. Saukas ezeram uzgājušas bailes, ka tikai nebūtu mazāk ūdens. Lai netrūktu ūdens un nebūtu aklam jāpaliek, viņš kādu nakti priekš ūdens mērīšanas aizgājis ar lielu kausu no Dumbļa ūdeni zagt. Bet ar pilnu kausu atpakaļ nākot, pienākusi pusnakts un gailis jau sācis dziedāt. Te viņam ūdens kauss bijis jāpamet un jādodas tukšā uz savu vietu. Ūdens kauss, kuŗu Saukas ezers tolaik izlējis, ir vēl tagad redzams turpat pie Saukas ezera, un vēl šo baltu dienu to sauc par Kausu. Nu sākuši ūdeni mērīt. Dumblim izrādījies mazāk ūdens nekā Saukas ezeram, un tā viņš paspēlējis derību. No tā laika Dumblis sācis aizaugt un aug cieti jo dienas jo vairāk, tā palikdams akls.

P i e z ī m e. Skara raksta «Balsī» (1891. g nr. 39. LP, VII, I, 1308, 8), ka Saukas ezers «nozadzis Dumblim kausu ūdens» , bet vēlāk nokaunējies un «izlējis ūdens kausu citā vietā.» - «Mājas Viesa» (1872. g. nr. 11) teikā ir sacīts, ka Dumblis domājis: «kad es arī akls paliktu» ja viņam būtu mazāk ūdens. J. Linabergs Saukā ir uzrakstījis teiku, kur viens vecītis ir pienācis pie ezeriem par strīdus izšķīrēju. Tas nu arī izmērījis ar kausu abus ezerus un atradis, ka Saukas ezeram esot par pusotra kausa vairāk ūdens. «par to vecītis Saukas ezeram par godu atlējis pārējos kausus atsevišķi.» Tie esot divi mazi ezeriņi Saukas ezera tuvumā. P. Š.