Senos laikos, kur tagad Laidzes ezers, bijusi liela pļava. Reiz iedzīvotāji pļāvuši sienu. Uz pusdienas laiku parādījušies melni mākoņi un pērkons sācis rūkt. Mākonim pa priekšu skrējis mazs vīriņš un saucis: «Mūk, mūk! Laidze nāk!» Strādnieki par to sākuši smieties. Kad mākonis bija pienācis pavisam tuvu, tas gāzās zemē šņākdams un krākdams uz strādniekiem, un apklājis tos ar ūdeni. Tā nu esot cēlies Laidzes ezers.