Lejaslabiņu ezers atrodas netāli no Lejaslabiņu mājām. Senāk šā ezera vietā esot bijusi skaista zāļaina pļava. Vienā siltai vasaras dienā, tur esot pļāvēji grābuši sienu un krāvuši tupežos. Tā strādājot pie viņiem piejājis vecs vecītis ar spīdošu zirgu, devis labu dienu un uzsaucis: «Bēgat tūlīt projām, šī pļava tiks apklāta ar ūdeni!» Bet pļāvēji vecīti tikai izsmējuši un nav nemaz klausījušī. Tad vecītis nolēcis no zirga, paņēmis kušķīti siena, noslaucījis zirgam muguru un nometis sienu atkal zemē. Tūlīt ūdens gāzies straumēm no debesim un visa pļava pārvērtusies par ezeru. Tikai tie pļāvēji vēl dabūjuši izglābties, kas laikā jau sākuši taisīties projām, bet smējēji visi palikuši ūdenī un noslīkuši.