Tai vietā, kur tagad Vec-Saukas ezers, senos laikos bijusi zāļaina lanka, pa kuŗu maza upīte tecējusi. Bet reiz Strupbrenča ezers sācis kaukt, viļņot, dusmoties par savu neskaisto vārdu. Un pērkonam zibiņojot, Strupbrencis pievienojies pērkona mākonim, aiziedams projām. Tai brīdī trīs meitas velējušās pie Jaun-Saukas un, melno mākoni ieraudzīdamas, sarunājušās. «Bēgsim, māsiņas, tur ezers meklē vietu!» tā jaunākā ieteikusies, bet vecākās smējušās: «Rūci, kauci, ezeriņ! Ja tev tīk, meties še - būs mums Saukas ezeriņš!» Tūdaļ melnais mākonis pārplīsis un ūdens nogāzies uz 400 desetinu lielo lauku, aprakdams savos viļņos abas dziedātājas, bet trešo, jaunāko māsu izviļņojis malā. Kur senāk Strupbrenča ezers bijis, tur ir tagad Strupbrenča purvs.

P i e z ī m e 1. M. P. Lodziņš raksta no Sērpils, ka Saukas ezera pirmā vieta esot Jaun-Sērpils tagadējais Strupbrenča tīrelis. Šim tīrelim ir tāds pats izskats, kā Saukas ezeram: tādi paši līkumi, krasti. L. P.

P i e z ī m e 2. Vēl tādu teiku ir uzrakstījuši J. Linabergs un A. Miezere no Saukas. P. Š.