Usmas pilskalnā senāk bijusi pils, bet tā - kad Usmas ezers no debesim nokritis -- esot nogrimusi. Priekš ezera tai vietā esot bijis mazs ūdentiņš, kā laba upe kalnu starpā. Ezers karājies pie debesim kā melns mākonis. Tad parādījies viens vīrs jeb Dievs, brīdinādams, lai sargājoties, Usma nākot! Tūdaļ muižas jaunkundzes gan steigušās pa logiem laukā, bet ūdens tikpat tās sagrābis. Visas mājas Goses kalna apkārtnē apslīkušas. Vēlāk zvejnieki vēl izzvejojuši dažas māju atliekas: slotas, čauksturus, ko neko.