Viņos laikos Zebrus ezers laidies pa padebešiem. Beidzot tur augšā paradījies vīrs baltā zirgā (pēc cita atstāstītāja ezeru vilkšus vilkusi balta ķēve), saukdams: «Atmini, kā šo ezeru sauc!» Izminējušies visi cilvēki, neviens īsto vārdu neuzminējis. Te piepēži viens zēns iesaucies: «Zebrus ezers!» Tūliņ ezers nolaidies no mākoņiem tai vietā, kur tas vēl šo baltu dienu stāv.

P i e z ī m e. Par Elkus kalnu, blakus Zebrus ezeram, stāsta, ka tur senāk baznīca bijusi. Cits atkal stāsta, ka tur zviedru laikos saejamais nams bijis L. P.