Pie Jaun-Gulbenes Marientāla pusmuižas uz Liedes upes ir ietaisītas dzirnavas, kuras sauc par Sila dzirnavām. No Liedes upes aizdambējuma izcēlies ezers. Vietām ezermalā aug skaisti bērzi, bet Liedes kalni, kas pienāk pie ezera, apauguši slaikām priedēm. Tas ir Dzirnavu sils.

Reiz kāds linu kulstītājs, vārdā Akcis, naktī gājis caur Dzirnavu silu uz māju. Tiekot silam pret vidu - redzot: pa ceļu veļas muca saukdama: «Simtu gadu gulēju - vēl simts jāguļ, ja tu manis nepratīsi saņemt!» Akcis, neko vairāk nedomādams, ķēris mucu ciet. Bet tai pašā acumirklī to apstājuši dažādi ķēmi. Akcis pārbijies un sācis kliegt. Tad velns ar deviņām galvām un deviņām astēm sagrābis Akci un to ar visu mucu nogremdējis zemē. Palicis tikai iedobums. Iedobums piepildījies ar ūdeni un ļaudis to nosaukuši par Akaci.

P i e z ī m e 1. Varētu iesākt ar Aiviekstes upi, par ko Krogzemju Mikus ir uzrakstījis teiku no Lielvārdes (LP, V, 340, 180. Bienemann, Livlä ndisches Sagenbuch, 12, 15), bet šai teikai nav droša tautas tradiciju pamata. Ķēniņam Inum bijis dēls Aivis, kas iemīlējis vienu ķēniņa meitu Ranapuru. Ranapuras dēļ Aivis uzvar leišu milzi. no kuŗa asinim ceļas Lubānas ezers. Ezera izteku nu Aivis nosaucis par Aivieksti. Teika ir sacerēta pēc tīši izdomātas igauņu teikas par Peipus ezeru (skat. Bienemann, Livl. Sagenbuch, 27, 32). Arī Ranapuras vārds ir ņemts no šās igauņu teikas. P. Š.

P i e z ī m e 2. No 1. līdz 13. ir teikas par Vidzemes upēm. :P. Š.