Velns vienreiz apņēmies Daugavu aizsērt vairāk vietās. Zināms, tur nu vajadzējis pulku akmeņu. Un vienu tādu labu akmeni tad arī izvēlis no Aronas upes un stiepis pār Cesvaines un Kokneses lielceļu uz Aiviekstes grīvu. Bet tikko bijis Bērzaunes draudzē, Mārcienas valstī pie Trušļu mājām, te iedziedājies gailis un velns nosviedis lielo akmeni zemē, aizlaizdamies lapās. Šis akmens vēl šodien tur redzams.

Citā reizē Velns atkal ņēmis smiltis no Velna bedrēm (lejpus Skrīveru muižas, pie Velna bedres kroga) un aizsēris Ķegumu. Bet arī tur pārgalvnieks beidzot iztrenkāts.

P i e z ī m e. Krēsliņu Jāna teika (II, 1) par Daugavu, liekas, ir cēlusies no 1001 nakts. Pie Daugavas dzīvo ķēniņa meita, ko sargā milzu čūska Ķēniņa dēls tiek tomēr pie princeses klāt. Bet viņam parādās sapnī cita jaunava, kas viņu brīdina no čūskas ķēniņienes. Viņš aizbēg no pēdējās un apprecē sapnī redzēto ķēniņa meitu. P.Š.