Vecos laikos Gauja bija nodomājusi taisni pret rītiem tecēt; bet tā ka visas upes pret vakariem tek. tad citas apskaudušas Gauju un sūtījušas divi upes tai pretim, lai izdurtu Gaujai acis. Upītes tecējušas, satikušas Gauju un arī izdūrušas tai acis. Aklā Gauja nu vairs nespējusi sev ceļu ietaisīt pret rītiem, tādēļ tecējusi pa abu upīšu tekamām vietām taisni pret vakariem uz jūŗu.

P i e z ī m e. Kalniņu Jānis raksta «Balsī» (1895. g. nr. 23. LP, VI, 194, 17), ka Gauja gribējusi tecēt pret sauli uz Alūksni, bet Tirza skrējusi tai pretī un izdūrusi acis. P. Š.