Vestienas robežās iztek Vesetas upīte no Vesetas ezera. Un Jānīšu daļā, tuvu pie Aizkaļņu robežas, vecos laikos būvētas dzirnavas, kur dambja ozola mietu gali vēl tagad redzami. Šīs dzirnavas bijušas gandrīz jau gatavas, kad kāds tuvs nāburgs redzējis sapnī, ka jauna sieviete dancojusi pa dzirnavu virsu, tā dziedādama:

«Nij maluši tēvu tēvi,

Nij ar mals bērnu bērni;

Kā, upīte, tecējusi,

Tā tecēsi. mūžīgi!»

Īsi pēc tam ūdens dzirnavas izlauzis.