Deviņzare ir upes sazarojums netālu no Skaistkalnes. Tais laikos, kad vēl valdīja baroni, Budbergas muižā dzīvojusi nežēlīga un lepna baroniete. Viņa bijusi nedzirdēti nežēlīga un apgājusies ar saviem ļaudim kā ar suņiem. Katru rītu viņa braukusi uz Deviņzari mazgāties un ratu priekšā jūgusi savas meitas - pērusi un dauzījusi bez mēra. Vienu rītu vecā baroniete atkal pa vecam paradumam braukusi uz Deviņzari. Kad nonākuši pie stāvā krasta, baroniete sākusi meitas dauzīt, jo tās nevarējušas vairs pavilkt. Meitas, redzēdamas, ka viņu mokām gala nebūs, sarunājušās veco baronieti noslīcināt. Domāts - darīts. Atspērušās un skrējušas ar visu cienīgmāti no stāvā krasta lejā un nogājušas dibenā - ūdens vien novārījies. No tā laika bijis ļaudim miers. Tai vietā, kur noslīkusi baroniete, ūdens mutuļo un vārās vēl šodien.