Zviedru - krievu kaŗa laikā kāds virsnieks bijis gŗūti ievainots. Viņš izbraukājis ap dažādiem ārstiem, bet nevarējis izveseļoties. Beidzot tas griezies pie kādas vecenītes pēc padoma. Vecenīte teikusi, ka cita šī nevarot darīt, tik tādu padomu varot dot, lai uzmeklējot tādu avotiņu, kas atrodoties ceļa malā un pie kādas kapsētas. Tad lai nomazgājoties un vecās drēbes atstājot turpat pie avotiņa. Virsnieks paklausījis un meklējis pēc tāda avotiņa. Beidzot tas atradis tagadējo Dzīvības avotiņu. Tad viņš tā izdarījis, kā vecenīte mācījusi: nomazgājies un vecās drēbes atstājis turpat pie avotiņa. Nu virsnieks palicis pilnīgi vesels. No tā laika slimnieki sarkuši apmeklēt šo avotiņu, un viņš palicis par plaši pazīstamo Dzīvības avotiņu.

P i e z ī m e. Tāds Dzīvības avotiņš ir pazīstamais Tirzas avots, par ko jau ir runa VI nodaļā (3. apakšn. 18. t.). To sauc arī par Veselības avotu P. Š.