Veci ļaudis stāsta, ka agrākos laikos uz Veclaicenes pilskalna bijis liels avots pašā kalna galā. Kalna tuvumā dzīvojuši daži saimnieki. Viena sieviete reiz gājusi uz to avotu drēbes mazgāt un mērcējusi avotā arī pastalas. Tas avotam laikam nepaticis un tas aizgājis uz Cēsim. Tagad uz kalna tai vietā, kur avots bijis, palikusi tikai bedrīte.