Agrāk Zilā kalnā bijis avotiņš. Kas avotiņā mazgājies vai no viņa dzēris, tas palicis vesels no dažādām neārstējamām vainām. Reiz viena sieviete ar mazu bērnu uz rokām staigājusi pa Zilo kalnu. Bērns apķēzījies. Sieviete piegājusi pie avotiņa un nomazgājusi bērnam netīro pakaļu. No tās reizes avotiņš izsīcis.

P i e z ī m e. Upciemu Milda-Skaidrīte te vēl piezīmē (LP, VI, 209, 22) : «Kautcik avotiņa vieta vēl tagad noskārstama, bet daži mantas racēji esot izrakņājuši un sabojājuši īsto vietu.» P. Š.