Avoti.

10. Embūtes Krusta avots. L a t v i e š u .A v ī z e s 1871. g. nr. 199. E. F. Šēnbergs.

Ne visai tālu no Embūtes pils aiz mācītāja muižas ir tagad kapi, un netālu no tiem kapiem krogs, ko vēl tagad par Krustakalna krogu sauc. Vecos laikos tur atradies tā sauktas Krusta avots, kuŗā bijis redzams starots zelta krusts. Šim krustam bijis savāds spēks dziedināt slimniekus, kā: aklus, tizlus, kroplus u. t. t., jo visi, kas tur mazgājuši kādu slimu locekli, palikuši veseli, ja tik tas krusts tur parādījies.

Tā arī reiz kāds reiznieks, dzirdēdams par šo brīnišķīgo avotu runājam, aizgājis to raudzīt. Gribēdams izprovēt viņa spēku, viņš mazgājis tai avotā sava šuneļa aklo aci. Šunelis nu gan dabūjis redzīgu aci, bet avots, sadusmojies par tādu sagānīšanu ar lopa mazgāšanu, nav vairs ilgāki palicis savā vietā, bet aizgājis uz Kalvārijas svētiem kalniem leišos.

P i e z ī m e. Iepriekšējās teikas ir no Vidzemes, bet pēdējā no Kurzemes. P. Š.