Netālu no Sarkanmuižas, Lazdonas draudzē, atrodas tā sauktais Logotas purvs. Vecos laikos Sarkanmuižas Slāpes ezerā dzīvojis milzīgi liels zvērs, ko saukuši par Logotu. Šis nezvērs aprijis un saplosījis visus cilvēkus un lopus, kas tik nākuši ezera tuvumā. Tā kā lielceļš arī nav necik tālu no ezera, tad nezvēram bijis laupījuma diezgan, jo tas pat pa lielceļu braucošos ceļavīrus netaupījis. Apkārtnes ļaudis nezinājuši no bailēm, ko darīt, jo kad ceļinieki ,no zvēra bīdamies, vairs negājuši pa to ceļu, tad tas sācis arvien tālāk no ezera iet medībās. Tādēļ ka nezvērs bijis ļoti liels un stiprs, tad to nevarējuši nekā pārspēt. Te reiz gadījies zaldātu pulkam iet pa to ceļu. Arī tiem ticis stāstīts par neganto Logotu. Divi stipri un dūšīgi zaldāti apņēmušies Logotu nogalināt. Tie negājuši vis pa lielceļu, :bet pavisam no otras puses, jo gribējuši nezvēram slepeni piekļūt. Bet tikko tikuši pie tagadējā Logotu purva, tad nezvērs tos tūliņ pamanījis un tiem uzbrucis. Bet zaldāti to ar sagaidījuši un sākuši cirst ar zobeniem. Bijis gan liels cīniņš, bet pēdīgi tak nezvēru pārspējuši un nogalinājuši: Nogalināto Logotu turpat aprakuši. Tad vēl tur purva nebijis, bet tikai vēlāk, Logotai sapūstot, zemē iegrimusi un tā izcēlies purvs. Tagad jau purvā ir nelieli dīķīši. Kad Logota pavisam sapūšot, tad būšot tajā vietā tik liels ezers, cik liela bijusi Logota. Purvs nosaukts pēc zvēra vārda par Logotas purvu.

P i e z ī m e. Teikas no 1. numura līdz 8. ir no Vidzemes. P. Š.