Pāra verstes no Cesvaines stacijas uz Biržu pusi, pa kreisai rokai dzelzceļam ir Slēdeņu mājas. Otrā pusē dzelzceļam sākas tūliņ purvs, ko sauc par Slēdeņu purvu. Agrāk purva vietā bijis ezers. Tanī laikā dzīvojis ļoti stiprs zēns. Vienu dienu šis zēns ganījis ezermalā lopus. Bijis ļoti jauks laiks: pie debess nebijis neviena mākonīša. Zēns bijis nogrimis stabules taisīšanā. Piepēži viņš dzirdot, ka sākot rūkt it kā pērkons. Zēns paskatījies uz debesim, bet debess skaidra kā stikls. Bet tad viņš paskatoties uz ezeru un redzot: no ezera iznākot ķēms ļoti briesmīgā izskatā. Zēns nemaz neizbijies un prasījis, kas šis tāds esot un ko gribot. Ķēms atbildējis, ka šis esot velns un gribot vērsi pirkt. Zēns sakot, ka šim esot liels prieks velnu redzēt, bet vērša nu gan šis nepārdošot. Velns neteicis vairāk ne vārda, paķēris vērsi aiz ragiem un stiepis to uz ezeru. Zēns gan gribējis vērsi velnam atņemt, bet nespējis: velns ar visu vērsi ielēcis ezerā. Zēns aiz dusmām un žēlabām sācis raut ciņus un mest tos ezerā, velnam virsū. Viņš piesviedis tik daudz ciņu, ka ezers aizaudzis. Tikai vietām palicis pa šķirbiņai. Tie ir tagadējie akači.