Jaun-Piebalgas mācītāja zemē ir tā sauktais Velna purvs, no kuŗa iziet maza urdziņa uz Grūžupi. Urdziņas un Grūžupes stūrī ir dukņa vieta, kas ziemā lāgā neaizsala. Ziemā tur iznāca braukšana un nereti braucējiem tur iekrita zirgi. To vietu ļaudis ir iesaukuši par Velna pekli.

Velnam peklē mācītāja zemē nav paticies dzīvot un tas gribējis taisīt jaunu elli Āžmugurēs. Viņš nu sakrājis lielu klēpi akmeņu un nesis tos elles būvei uz Āžmugurēm gar Skrāģu māju. Tai laikā sācis dziedāt gailis un nu velns nometis akmeņu klēpi uz Līdeces upes krasta un aizbēdzis atpakaļ uz Velna purvu. Vienā vietā lecot par Līdeces upīti, viņš atspiedies uz viena akmeņa, kur vēl tagad ir redzama velna pēda ar papēdi un pirkstiem.