Senāk Saukas un Miņaukas ezeri bijuši uz mata vienā lielumā. Reiz abi ezeri saķildojušies: kuŗam vairāk ūdens? Nekā darīt - nodabūjuši lielu kausu un sākuši ūdeņus mērīt. Gandrīz jau beiguši un Saukas ezers paredzējis, ka iznāks abiem vienādi; te gudrenieks iesaucies: «Miņauka, brāl, skat, kas tur gaisā brauc!» Miņauka paskatījies, bet tamēr Sauka nozadzis Miņaukam vienu kausu ūdens. Patlaban taisījies ieliet sev, te Miņauka satvēris kausu, izrāvis Saukam no rokām un sviedis ar visu ūdeni, cik kausā bijis, pa roku galiem. Kauss nokritis Saukas ezera galā plakaniski; viss ūdens izlijis, caur ko izcēlies Kausiņu purvs.

P i e z ī m e. Sal. tepat (VIII. nod.) pirmās apakšnodaļas 42. teiku. P. Š.