Mūrmuižas tuvumā tagad atrodas liela pļava. Senāk šī pļava bijusi ļoti slapja. Visapkārt viņai bijis liels mežs. Pļavu neviens nedrīkstējis pļaut. Vienreiz viens vīrs iesācis pļaut, bet turpat no pļavas iznācis lācis un teicis, lai neviens neiedomājoties pļaut. Līdz ko lācis pazudis, tūliņ arī pļāvējs palicis par lāci un ieskrējis mežā rūkdams. Pļavā zāle palikusi tāda pelēka kā lāča spalva. Pļavu no tā laika sauc par Lāča pļavu.