Viens Gaisziņa kalna saimnieks reiz pamanījis, ka viņa raibā govs arvienu aizzogas kalna galā. Reiz atkal skrējis govij pakaļ un pamanījis, ka šī tur kautko spožu laiza. Apskatījies labi: sāls gabals. Nu tu brīnumi! -- gājis pēc lāpstas un izracis lielu muskulu; bet dziļāk vēl bijis sāls nezin cik. Apkārtējie ļaudis saskrējuši pulkiem un nu rakuši un rakuši sāli. Bet vienreiz gājis kaŗa spēks pār kalnu un aizmetis izrakumus. No tā laika sāls neesot dabūjama.