Netālu no Jaunpiebalgas Kaņepju mājām kādā pļavmalā atrodas alkšņiem un citiem krūmiem apaudzis kalns. Ziemeļu puse tam stipri stāva, bet dienvidus puse slīpa. Ļaudis šo kalnu sauc par Svēto kalnu. Šis kalns savu nosaukumu ieguvis šā. Senāk te dzīvojuši lībieši. Uz šī kalna tiem bijusi svēta vieta, kur atradies koka teļš ar zelta ragiem un nagiem. Lībieši šo teļu pielūguši. Tad uznākuši kaŗi. Lai teļš nenāktu svešinieku rokās, tad lībieši to aprakuši šai kalnā, kur tas atrodoties arī vēl tagad. Tā šis kalns nosaukts par Svēto kalnu.