Vējavas muižai visapkārt ir pakalni. Viens pakalns drusku augstāks; to sauc par pilskalnu, netālu no lielceļa. Pilskalns ir apaļš un virspuse tam gluži līdzena. No lielceļa gājis ceļš kalnā, ko vēl tagad drusku noskārstot. Vecos laikos šinī kalnā bijusi stipra pils. Bet sīvi kari uzbrukuši pilij. Pils valdnieks nevarējis ilgāki atturēties, bet dzīvs negribējis ienaidniekiem rokā doties. Tādēļ kādā vakarā sasēdinājis visus savus ļaudis spožos ratos un iebraucis - ka nozibējis vien - ezerā. Vēl šodien, ziemu, varot caur ledu spožos ratus apakšā saredzēt; pat rūkoņa dažreiz dzirdēta, it kā kāds pa ezeru braukātu.