Raušu kalniņš atronas starp Bērzmuižas Raušu un Glāznieku mājām, pie Krišjāņmuižas priedēm. Šinī kalniņā agrāk esot bijusi pils ar baznīcu. Bet jods sadusmojies, ka kristītie tā vairojušies, un nogremdējis pili ar visu baznīcu, mācītāju un baznīcas kalpiem. Bet tad jods atkal esot apžēlojies un izcēlis visus ar pili, ar baznīcu no zemes ārā. Bet kad vienā svētdienā atkal ļaudis sapulcējušies baznīcā Dievu lūgt, tad jods briesmīgi saskaities: zeme notrīcējusi, auka plosījusies pa baznīcas iekšpusi un ārpusi tik šausmīgi, ka ļaudis kā pamiruši palikuši un neviens nejaudājis durvis atrast - izmukt. Beidzot, kamēr auka trakojusi, baznīca arvienu zemāk, arvienu zemāk grimusi, kamēr ar visiem ļaudim pazudusi dibinā. Pēc tam ļaudis esot redzējuši šādus, tādus garus ap kalniņu skraidelējam un nesaprotamus vārdus saucam.