Tur, kur Daugava glaužas gar Sērpils cietajiem klinšu krastiem, necik tālu no Spietiņu mājām jaukā krastmalā paceļas kails baltu smilšu kalniņš, aprobežots ar Daugavu, mazu upīti un ezeriņu. Senatnē par Sērpili valdījis varens valdinieks, kam bijusi ļoti skaista meita. Gadījies, ka daiļo valdinieka meitu kāds sēliešu jauneklis iemīlējis un meita arī viņu. Kad to valdinieks dabūjis dzirdēt, tad aiz dusmām licis jaunekli nonāvēt. Bet meita žēlabās likusi šajā kalniņā lielu kapu izrakt, salikt tur savu milzum lielo bagātību iekšā, iekāpusi arī pati un likusi sevi dzīvu apbērt. Šajā kalniņā atrod lielā daudzumā pērļu, senlaiku ieroču; zelta, sudraba lietu arī.