Akmeņi.
1. Dievakmens. Gaiķu Fricis-Zadiņš Rudbāržos. Zin. K o m. k r. LP. VI, 204, 13.
Dievakmins atrodas Rudbāržos (Aizputes apr.), Laukumuižas Bišupriediena pakalnē, legzdu puduros. Lejas pusē viņš ir plakans (12 pēd. augsts, 7 pēd. plats), itin kā viss akmins būtu pārskaldīts. Plakanajā pusē senāk bilde bijusi iecirsta. Tagad tikai daži iecirtumi un robi nomanāmi. Pie Dievakmeņa vecos laikos ļaudis pulcējušies Dievu pielūgt un akmeņa virsgalā esot kūruši uguni Dievu lūgdami. Virsgalā bedre vēl tagad redzama.
Citi atkal stāsta, ka šo bedri (virsgalā) pērkons esot iespēris; jo reiz bijis sīvs laiks un pie šā akmeņa piespiedies ganu suns. no lietus glābdamies. Pērkons par to iedusmojies un tūliņ sviedis sunim ar akmeņa lodi; bet sviediens suni neķēris, ķēris Dievakmeņa virsgalu un tā tur tā bedre tad cēlusies.
Agrākos laikos akmens bijis vēl lielāks, bet tagad arvienu grimstot dziļāk.