Kāds saimnieks sašauj uz sava lauka svētelim (starkam) spārnu. Svētelis ieklibo krūmos, bet saimnieks klibo ņemas vēl izsmiet, sacīdams: «Klibo nu, klibo, kā gatavs skroderis: man skrodeŗa vajadzīgs!»

Saimnieks pāriet mājā un atron arī patiesi skroderi priekšā - dēls pārlauzis kāju. Svētelis svēts putns, to nevar ķircināt.