Divi vīri gulējuši pieguļā, viens aizmidzis, otrs palicis vēl nomodā un pēc brītiņa modinājis arī biedru, lai klausoties, kas tik savādi kliedz un sauc. Nosprieduši, ka jāiet lūkot, kas tur notiek. Gājuši, gājuši, bet saucējs arī arvienu attālinājies. Tad vīri nopratuši, ka tas bijis ūpis un steigušies atpakaļ, jo ūpis vienmēr pareģo nelaimi. Tā arī bijis - atraduši, ka ķēvei bijis kumeļš un noslīcis turpat avotā. Ja vīri būtu palikuši pie saviem zirgiem, tad nelaime nebūtu notikusi.