Vienā Gaujas ieža alā vecos laikos iemetušās bites un pievairošās tur tik daudz, ka pavasarī gandrīz katru dienu laidušas bērnus. Viens vīrs nu reiz aizgāš pie ieža un gribēš vienu spietu noķert. Vaktējot viņš uz reizi aizmidzis un dzirdēš bargu balsi uzsaucam: «Ko tu te vaktē? Tās bites pieder Trikātas melderam!» Vīrs pamodies un redzēš, ka pašulaik iznāk bites un aizlaižas uz Trikātas pusi.