Vīnam kaimiņam beja daudzi bišu kūzuļu. Bites beja sakruo jušas pulka mada. Natuoļi nu kaimiņa duorza auga kupls, bīzs mežs, un par nalaimi dasamanija luocis madu zagt. Zemnīks dūmuoja, dūmuoja, kai varātu nūkert zagli, un golu golā izroka lelu dūbi natuoļi nu bišu kūzuļim. Bedri nūkluoja ar tīvom kār tim un zorim. Naktī luocs napamanēja bedres, un īdams madu zagt, īkrita bedrē. Pēc nagara laiciņa pa tū pat ceļu uz kūzuļim guoja vīns zemnīks un jis arī īsavēle bedrē. Nyu obeji zagļi beja kūpā. Luocs pakuopja uz zemnīka muguras un izleida nu dūbes pēc tam atnesja rasnu kūku ūn īsvīdja dūbē, pa kuru zemnīks izruopuoja nu bedres. Tai izagluobuši obeji zagļi aizguoja kurs sovu ceļu. Reitā zemniks, apsavēris bedri, redz, ka tei izmeidīta bet vainīges nav.