Viens malkas cirtējs aizgājis uz mežu malkas cirst, bet apmaldījies un viņam uznākusi nakts. Nekur nebijis kur palikt un viņš gribējis kāpt kokā, te ieraudzījis vilku, kas nācis taisni uz viņu. Nebijis nekur vairs kur glābties un malkas cirtējs uzkāpis lielā eglē. Vilks piegājis klātu, ošņājis un skatījies uz egli, līdz beidzot sācis gaudot. Arvienu vairāk ieradušies vilki. Beidzot sanācis daudz vilku, un tie sākuši grauzt egli. Malkas cirtējam ticis stipri bail, viņš izvilcis no kabatas nazi un iegriezis sev rokā. Roku turējis tā, lai asins tecētu zemē uz vilkiem. Vilki saoduši asins smaku un sākuši kosties. Tā viņi plēsušies visu nakti, līdz beidzot nokoduši viens otru.. Kad otrā dienā malkas cirtējs nokāpis no egles, tad viņš redzējis, ka egle bijusi vairs tikai tik resna, kā cirvja kāts. Malkas cirtējs noplēsis vilkiem ādas, pārdevis tās un dzīvojis laimīgi.