Vilki.

 

6. Dandenis Drustos, Srīvzemnieka kr. LP, VII, I, 798, 20a.

Reiz viens puisis gājis malkas cirst un ceļā satiek vilku, kas tam prasa tabaku šņaukt. Puisis sacījis: tabaka neesot sagriezta. Nekas, lai dodot tikai. Vilks paņēmis no puiša gaŗo tabaku, nolaidis vienu bērzu, nodarinājis bērzam zarus, ievilcis stumburi purvā un sakapājis uz bērza stumbura tabaku ar cirvi. Pēc tam par tabakas devumu vilks palīdzējis puisim malku piecirst. Apņēmušies katrs asi sacirst. Bet vilks ar savu asi jau puscēlienā bijis gatavs. Otrā dienā vilks nocirtis četras asis un nākamās dienās desmit asu pa dienu. Un tā viņš puisim visu malku nocirtis. Puisim nemaz nebijis jāstrādā - varējis gulēt.