Reiz vilks ganam noplēsis divas aitas un tūliņ arī noēdis. Vēlāk gans atradis vilku mežā kā nosprāgušu guļam: pārēdies. Nu sagudrojis atriebties: nogriezis labu stibu, vēl paņēmis arī akmeni, uzkāpis vilkam mugurā un tikai sācis mietēt. Vilks atmodies un bailēs sācis, ar ganu mugurā, tik dikti skriet, ka itin drīzi pārskrējies un uz vietas bijis beigts. Ganam akmeņa nemaz vairs nevajadzējis.