Senos laikos Seces mežos bijis ļoti daudz vilku, un tie bariem vien gājuši. ļaudis nedrīkstējuši ne iet, ne braukt, jo vilki uzbrukuši un saplosījuši. Sastapt tos un nošaut bijis grūti. Vecais Kārkļu mežsargs esot mācējis no tālākas vietas saukt vilkus.

Bijusi zināma vieta, kur vienmēr notikušas medības - Lāčplēša tiltiņš. Tur bijusi liela, liela egle. Vecais Kārklis iekāpis eglē un sācis gaudot kā vilks. Mežkungs ar mežsargiem stāvējuši pie egles un gaidījuši. Tikko vecais Kārklis pagaudojis, kad vilki bijuši jau dzirdami kaut kur tālumā. Brīdi pagaidījis, kamēr vilki pienāk tuvāk, nu sācis atkal gaudot. Vilki atsaukušies jau labi vien tuvāk. Tā tas turpinājies vairākas reizes līdz pēdīgi vilki bijuši jau pavisam tuvu. Beidzot bijusi dzirdama zaru brakšķēšana un vilki bijuši jau klāt. Mežkungs ar mežsargiem tos apšāvuši. Tā pamazām izskausti vilki un nu varot iet un braukt droši.